Aktualitātes

EFSA ziņojuma rezultāti par 2022.gadu kārtējo reizi apliecina, ka Eiropas Savienībā (ES) izaudzētā pārtika ir droša un kvalitatīva. Rezultāti apliecina, ka novērtētais risks ES patērētāja veselībai ir zems.

Ziņojumā ir iekļauti gan ES daudzgadu kontroles programmas rezultāti (11 727 paraugi), gan daudzgadu valsts kontroles programmu rezultāti (99 102 paraugi), ko īsteno 27 dalībvalstis, Ziemeļīrija, Islande un Norvēģija.

• ES daudzgadu kontroles programma ( ES MACP): dalībvalstīm katru gadu ir jāpaņem konkrētu produktu (kas tiek izmantoti uzturā) paraugi, kas ir jāanalizē un jāpārbauda attiecībā uz konkrētu pesticīdu klāstu. Atlasītie trīsdesmit līdz četrdesmit pārtikas produkti tiek uzraudzīti trīs gadu ciklos (2016., 2019. un 2022.), lai varētu novērtēt ietekmi uz patērētājiem.

2022. gada tika analizēti 12 pārtikas produkti: āboli, zemenes, persiki (tostarp nektarīni, vīns, salāti, galviņkāposti, tomāti, spināti, auzas, mieži, govs piens un cūku tauki.

 • Daudzgadu valsts kontroles programmas (MANCP): dalībvalstis izstrādā programmu, balstoties uz noteiktiem kritērijiem, piemēram, pārtikas produktu nozīmi tirdzniecībā vai uzturā. Tie ir balstīti uz risku, un tie ir paredzēti produktiem, kas, iespējams, satur pesticīdu atliekvielas vai attiecībā uz kuriem iepriekšējos gados ir konstatēti pieļaujamās normas pārsniegumi.

2022. gadā 65,1% no visiem paraugiem bija no ES, Ziemeļīrijas, Islandes un Norvēģijas. 30,9% tika importēti ES no trešās valsts, un 4,0% paraugu izcelsme nebija zināma.

________________________

Kopējie rezultāti no abām programmām.

No 110 829 analizētiem pārtikas paraugiem 96,3 % paraugos nepārsniedza maksimālos atliekvielu līmeņus (MAL).

• 59,0 % paraugos bija zem kvantitatīvās noteikšanas robežas nosakāmām atliekvielām.
• 37,3 % atliekvielas bija zemākas vai vienādas ar MAL.
• 3,7 % saturēja atliekvielas, kas pārsniedza MAL.

_________________________

No 110 829 analizētajiem paraugiem 52,3% bija no ziņotājvalstīm (t.i., vietējie paraugi), 12,8% no citas ziņotājas valsts, bet 30,9% bija importēti ES no trešajām valstīm. Pārējie 4,0 % tika ziņots kā nezināmas izcelsmes.

No 72 161 parauga no ziņotājvalstīm tika konstatēts, ka 65,5 % bija zemāki par noteikšanas robežu, savukārt 32,7 % konstatēja atliekvielas, kas bija vienādas vai lielākas par LOQ, bet zemākas vai vienādas ar MAL; 1,8% paraugu pārsniedza MAL, un no tiem 1% neatbilda MAL.

No 34 193 paraugiem, kas importēti no trešajām valstīm, 46,6 % nebija kvantitatīvi nosakāmu atliekvielu, bet 45,9 % paraugu konstatēja kvantitatīvi nosakāmas atliekas MAL robežās.  Rezultāti rāda, ka paraugos no trešajām valstīm ir augstāks MAL pārsniegšanas līmenis (7,4 %) un augstāks neatbilstības līmenis (4,5 %) nekā ES ražotās pārtikas paraugos.

Kopumā to paraugu skaits, kas atbilst noteiktajām normām, nedaudz palielinājās. Savukārt paraugu skaits, kas pārsniedza MAL, samazinājās: paraugi, kas nepārsniedz MAL: 96,3% 2022. gadā pret 96,1% 2021. gadā. Paraugi, kas pārsniedz MAL: 3,7% no paraugiem 2022. gadā, 3,9% 2021. gadā.

Glifosāta noteikšana.

2022. gadā 25 valstis analizēja glifosāta atliekas 15 307 dažādu pārtikas produktu paraugos, no kuriem 444  -  lopbarības un 599  -  bērnu pārtikai paredzētie paraugi.

• 98,0 % pārbaudīto paraugos glifosāts netika konstatēts.
• 1,8 %  -  atliekvielas bija zemākas vai vienādas ar MAL
• 0,3 % - pārsniedza MAL, galvenokārt griķos.

Bioloģiskos pārtikas produktos konstatē atliekvielas.

2022. gadā tika analizēti 6717 paraugi, kas marķēti kā bioloģiska pārtika (izņemot bērnu pārtiku), kas atbilst 6,1% no kopējiem paraugiem, kas ir neliels samazinājums salīdzinājumā ar 2021. gadu (7,4%).

Kopumā 5305 paraugi, kas marķēti kā bioloģiski, nesaturēja kvantitatīvi nosakāmas atliekas (79,0% no analizētajiem paraugiem pret 82,8% 2021. gadā); 1252 paraugos kvantitatīvās atliekvielas zem MAL līmeņa vai tā līmenī (18,6 % pret 15,4 % 2021. gadā); un 160 paraugiem pārsniegtas MAL  (2,4 % pret 1,8 % 2021. gadā, no kuriem 1,4 % (92 paraugi) bija neatbilstoši.

Visbiežāk konstatētās pesticīdu atliekvielas, kas ir robežās starp noteikšanas robežu, bet zem MAL, bija vara savienojumi (78,3%), bromīda joni (14,0%) un hlorāti (8,6%). Vara savienojumi visbiežāk pārsniedza MAL (11,9%).

LATVIJĀ izaudzētā pārtika ir droša un kvalitatīva.

ES daudzgadu programmas ietvaros analizēti 193 paraugi, no kuriem:

• 89,64 % - zem noteikšanas robežas.
• 10,36 % - atliekvielas nepārsniedza maksimāli pieļaujamo līmeni.
• No analizējamiem paraugiem, nevienam netika konstatēts MAL pārsniegums.

Latvijā analizēti 50.7% vietējās izcelsmes paraugi, 38,5% - citā ES valstī audzēts produkts, 10,5% - trešo valstu produkcija, 0.3% nezināmas izcelsmes.

Daudzgadu valsts kontroles programmas ietvaros analizēti 351  paraugs, no kuriem

• 77, 5 % zem noteikšanas robežas,
• 22, 2% starp noteikšanas robežu, nepārsniedzot MAL,
• 0,3% pārsniedza noteikto MAL, 0,3% paraugi bija neatbilstoši.

______________________________

Izteikti, ka Baltijas valstu un Ziemeļvalstu analizēto produktu īpatsvars, kur MAL ir zem noteikšanas robežas ir ļoti augsts, salīdzinot ar pārējām Eiropas valstīm, piemēram, Poliju, Vāciju, Spāniju.

Vairāk skatīt EFSA mājaslapā