Aktualitātes

Par glifosāta atkārtotu apstiprināšanu Eiropas Savienībā un tā lomu ilgtspējīgā lauksaimniecībā.

Latvijas augu aizsardzības līdzekļu ražotāju un tirgotāju asociācija (LAALRUTA) atbalsta glifosāta apstiprinājuma atjaunošanai Eiropas Savienībā (ES) uz 10 gadiem, kā ir ierosinājusi Eiropas Komisija (EK). Eiropas zinātniskās iestādes ir atzinušas, ka glifosāta lietošana lauksaimniecībā ir droša.

Mums ir jāņem vērā Eiropas zaļā kursā noteiktās iniciatīvas.  Glifosātam ir nozīmīga loma arī ilgtspējīgas un klimatam draudzīgas lauksaimniecības nodrošināšanai kontekstā ar bezaršanas un minimālās augsnes apstrādes tehnoloģiju izmantošanu, kas atbilst “klimatneitrālas Eiropas” mērķim un ES augsnes stratēģijai.

 1. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) slēdziens.

Eiropas Savienībā pašlaik notiek augu aizsardzības līdzekļu darbīgās vielas glifosāta novērtēšana, lai to atkārtoti apstiprinātu izmantošanai ES [1]. Šis process tiks pabeigts pirms pašreizējā apstiprinājuma termiņa beigām 2023. gada 15. decembrī.

Šī gada 6. jūlijā EFSA pabeidza savu slēdzienu[2], glifosāta riska novērtējuma pārskatīšanā, paziņojot, ka veiktajā glifosāta ietekmes novērtējumā uz cilvēku, dzīvnieku un vides veselību nav konstatējusi nekādas kritiskas jomas, kas varētu radīt bažas. Lai gan EFSA secinājums ir būtisks solis atkārtotas apstiprināšanas procesā, galīgo lēmumu par atkārtotu apstiprināšanu pieņems Eiropas Komisija un dalībvalstis, kas ņems vērā ne tikai EFSA secinājumu, bet arī citus sabiedriskus un politiskus faktorus.

Būtiskākie EFSA secinājumi ir sekojoši: 

• Attiecībā uz toksikoloģiju netika konstatētas kritiskas jomas, kas varētu radīt bažas. Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra (ECHA) 2022. gadā veica glifosāta bīstamības novērtējumu un secināja, ka tas neatbilst zinātniskajiem kritērijiem, lai to klasificētu kā kancerogēnu, mutagēnu vai reproduktīvai sistēmai toksisku vielu. EFSA izmantoja ECHA bīstamības klasifikāciju, lai veiktu ES glifosāta riska novērtējumu. 
• EFSA piekrīt ECHA saskaņotajai klasifikācijai "izraisa nopietnus acu bojājumus (H318)" un ir "toksisks ūdens organismiem ar ilgstošu iedarbību (H411)", ko var saglabāt.
•  Attiecībā uz bioloģisko daudzveidību EFSA eksperti atzina, ka "riski, kas saistīti ar glifosāta reprezentatīvajiem lietojumiem, ir sarežģīti un atkarīgi no daudziem faktoriem", un secina, ka "pieejamā informācija neļauj izdarīt stingrus secinājumus par šo riska novērtējuma aspektu, un riska pārvaldītāji var apsvērt riska mazināšanas pasākumus".

2. Ilgtspējīga un klimatam draudzīga lauksaimniecība.

Ilgtspējīgas un klimatam draudzīgas lauksaimniecības pamats ir augsnes apstrādes veids, kas mazina augsnes virsējā slāņa irdināšanu un sajaukšanu, tādejādi mazinot augsnes eroziju un bagātinot augsni. To nodrošina minimālā augsnes apstrāde, rindu apstrāde, tiešā sēja.

Glifosāts, kā vispārējs sistēmas iedarbības herbicīds nezāļu un sārņaugu ierobežošanai, palīdz īstenot klimatam draudzīgas saimniekošanas metodes, veicinot CO₂ emisiju samazināšanu un oglekļa piesaisti augsnē.

Ja Eiropas zemnieki ar nezālēm cīnītos, veicot augsnes apstrādi, ieskaitot aršanu ar pilnīgu augsnes slāņa apvēršanu, globālā CO₂ emisija dubultotos, neskaitot siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada degviela un enerģija, ko patērē lauksaimniecības tehnika.

Tāpat šis palīglīdzeklis cīņai ar nezālēm ir neaizstājams, ja saimniekošanai ir jāatkaro nezālēm un krūmājiem aizauguši lauki. Glifosāts palīdz arī cīņā ar invazīvo sugu – latvāņiem, cīņai ar nezālēm to vēl izmanto dzelzceļu, elektropārvades līniju un ceļmalu apstrādei.

3. Secinājumi

Pirmkārt, pamatojoties uz EFSA slēdzienu, var secināt, ka glifosāts atbilst ES Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 ( 2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem.

Otrkārt, glifosāta apstiprinājuma pagarināšana ļauj turpināt izmantot bezaršanas un minimālās augsnes apstrādes tehnoloģijas, kas atbilst “klimatneitrālas Eiropas” mērķim un ES augsnes stratēģijai.

Svarīgi, ka lēmums par darbīgās vielas glifosāta atkārtotu apstiprināšanu tiek veidots, balstoties uz EFSA zinātnisko novērtējumu[3], Latvijas lauksaimniecības nozares vajadzībām un Eiropas zaļā kursa izaicinājumiem, lai Eiropa tuvotos klimatneitralitātes mērķim. Lēmums atkārtoti neapstiprināt tik ļoti svarīgu vielu nozīmētu būtisku nenoteiktību Eiropas un jo īpaši Latvijas lauksaimniekiem, jo glifosāts ir svarīgs līdzeklis kultūraugu ražas aizsardzībai, konkurējošo nezāļu apkarošanai un pārtikas drošuma veicināšanai. Esošās alternatīvas glifosāta aizstāšanai vēl nav pietiekami ilgtspējīgas nedz ekonomiski, nedz sociāli, nedz arī vides ziņā, tādēļ lauksaimniecības pasaulei šie risinājumi ir nepietiekami.