Aktualitātes

Gan sabiedrība, gan lēmumu pieņēmēji izvirza arvien augstākas prasības lauksaimniecībai – ražot pārtiku, vienlaikus saudzējot vides resursus, samazināt negatīvo ietekmi uz vidi. 

Eiropas Savienības zaļais kurss diktē savus noteikumus un paredz samazināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu par 50 %. Lai nodrošinātu potenciāli augstāko ražu ieguvi, lauksaimniekiem ir nepieciešams plašs risinājumu klāsts. Taču tas ar katru gadu sašaurinās, jo samazinās augu aizsardzības līdzekļu pieejamība. Visvairāk to izjūt specifisku (piemēram, dārzeņu un augļaugu) kultūru audzētāji.

Lai gan ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi daudzos gadījumos ir vienīgā iespēja efektīvi kontrolēt kādu kaitēkli vai slimību, bioloģiskās izcelsmes līdzekļiem jeb biopesticīdiem arī ir būtiska nozīme, it īpaši, vides ilgtspējības veidošanā.

Investīcijas bioloģiskā augu aizsardzībā pieaug

Pasaulē pēdējos desmit gados strauji pieaug biopesticīdu piedāvājums. Virzība uz pārtikas produktiem bez pesticīdu atliekvielām veicina biopesticīdu lietošanu un līdz ar to šo produktu pieaugumu. Pašlaik biopesticīdi aizņem apmēram 5 % no augu aizsardzības tirgus. Eksperti prognozē, ka tas varētu pieaugt virs 15 %.

Bioloģiskās izcelsmes līdzekļi, piemēram, Bacillus thuringiensis, ir zināmi un pieejami jau ilgāku laiku, bet pētniecībā un attīstībā, izstrādājot inovatīvus produktus, sākot no dabīgām vielām līdz baktērijām, tiek ieguldīts arvien vairāk resursu. Tiek radīti biopesticīdi, kas orientēti konkrētam mērķorganismam, biostimulatori, kas uzlabo augu augšanu, stimulē augos to aizsardzības mehānismus pret slimībām, tiek izmantoti dabā sastopami augu un kukaiņu augšanas regulatori, kukaiņu dzīves ciklu ietekmējoši savienojumi (piemēram, feromoni) u.c. Jāņem vērā, ka izmaiņas nebūs pēkšņas, jo jaunu un efektīvu produktu izstrāde prasa laiku.

Vienlaikus jābūt ļoti uzmanīgiem, pieņemot, ka visi dabīgās izcelsmes produkti ir droši vai drošāki. Produktu izcelsme un tā drošums ir atšķirīgas lietas. Kaitīgas vielas pastāv arī dabā, piemēram, zināmākie ir dabā sastopamie toksīni – botulīna toksīns un mikotoksīni, kas var parādīties ar mikroskopiskām sēnēm inficētos graudos.

Ne viss, kas ir ilgtspējīgs, ir drošs

Šovasar prezentēti četrus gadus ilgā Eiropas projekta OPTIMA rezultāti. Tā mērķis bija izstrādāt videi draudzīgu integrētās augu audzēšanas sistēmu ar holistisku pieeju vīnogulājiem, augļkokiem un burkāniem, kas ļautu samazināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Projekta laikā atklāts, ka sērs, kas līdz šim plaši izmantots bioloģiskajā lauksaimniecībā, ir toksisks bitēm. Tas liecina, ka ir jāpēta un jāvērtē arī bioloģisko preparātu drošums.

Pētījumā arī konstatēts, ka biopesticīdiem ir zemāka efektivitāte nekā ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem. To efektivitāti samazina arī neparedzamie laikapstākļi. Tiek lēsts, ka biopesticīdu efektivitāte sasniedz līdz 60%, tie jālieto biežāk un lielākos daudzumos, savukārt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu efektivitāte ir 80% un augstāka.

Ņemot vērā projekta rezultātus, varam secināt, ka efektīvāka un videi draudzīgāka integrētās augu audzēšanas sistēma ir tāda, kurā kombinē jaunākās paaudzes ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus ar bioloģiskās izcelsmes līdzekļiem.

Lauksaimniekiem ir jānovērtē slimību vai kaitēkļu izplatības līmenis un, pamatojoties uz to, jāizlemj, kad lietot biopesticīdus un kad lietot iedarbīgākus līdzekļus.

Vienlaikus nedrīkstam aizmirst par lauksaimniecības nozares un katras individuālās saimniecības rentabilitāti. Biopesticīdus ir jālieto biežāk un lielākos daudzumos, kas rada papildus izdevumus ne tikai par degvielas patēriņu, operatora darba algu, bet arī – vairāk CO2 emisiju. Arī ar to lauksaimniekiem ir jārēķinās, izvērtējot, kādu optimālāko modeli izvēlēties, lai augus aizsargātu no slimībām, kaitēkļiem un nezālēm.

Nepieciešams skaidrāks regulējums biopesticīdiem

Šobrīd joprojām Eiropā nav vienotas pieejas bioloģiskas izcelsmes līdzekļiem. Nav līdz galam skaidrs, kādas prasības tiem tiek izvirzītas un kādi pētījumi ir nepieciešami, lai tos izvērtētu un reģistrētu palaišanai tirgū.

Līdz ar to šobrīd radusies situācija, kad tirgū tiek laisti arvien jauni biopesticīdi, kuru reālā iedarbība un efektivitāte ir maz pētīta. Biopesticīdu drošums tiek rūpīgi pārbaudīts produkta izstrādes sākumposmā, taču mums būtu svarīgi saprast, ka visi produkti, kas reģistrēti ES, ir izgājuši plašus pētījumus, izturējuši izmēģinājumus un testus, un ir pierādīts, ka tie nerada nepieņemamu risku cilvēku veselībai un videi.

Augu aizsardzības nozares pārstāvji ir vienisprātis, ka biopesticīdiem ir svarīga un pieaugoša loma un tiem ir nākotne. Tie palīdzēs samazināt izmantoto ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu daudzumu. Esošā regulējuma pārskatīšana un datu prasību pielāgošana palīdzētu nozarei ātrāk padarīt inovatīvos produktus pieejamus Eiropas Savienībā.

 Vairāk par nozares viedokli skatīt rakstā Biopesticīdi - būt vai nebūt?