Aktualitātes

Nelegālais augu aizsardzības līdzekļu bizness ir viena no ienesīgākajām un vienlaikus vismazāk izprastajām organizētās noziedzības aktivitātēm pasaulē, iespējams, tādēļ, ka daudzi vienkārši nezina, kas ir augu aizsardzības līdzekļi, jo nenodarbojas ar lauksaimniecību.

Nelegālais bizness ar nezināmas izcelsmes ķīmiju

Augu aizsardzības līdzekļi ir pakļauti vienai no visvairāk un stingrāk reglamentētajām jomām, un, iespējams, tāpēc tie kļuvuši par viltotāju iecienītu mērķi. Globālā nelegālo pesticīdu tirdzniecība pēdējos gados ir pieaugusi, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2020. gada pētījumā par viltotiem un nelegāliem pesticīdiem.

Viltotu un nelegālu pesticīdu tirgus mērāms apmēram 10 miljardu eiro vērtībā. Eiropas Savienībā viltošana augu aizsardzības līdzekļu nozarē rada pārdošanas zaudējumus aptuveni 2,8 miljardu eiro apmērā, lēš Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO).

Viltoti un nelegāli augu aizsardzības līdzekļi negatīvi ietekmē to ražotājus un attiecīgi valstu ekonomikas, bet vienlaikus tas ir drauds cilvēku veselībām un mūsu videi. Šie produkti ir ļoti bīstami, jo to saturs nav zināms, nav pārbaudīts un regulēts. Tie var radīt nopietnu kaitējumu videi un samazināt vai pilnībā iznīcināt ražu, radot būtiskus zaudējumus.

Turklāt nav iespējams zināt, kāda ir to ietekme uz cilvēku veselību, kuri patērē ar nelegālajiem pesticīdiem apstrādātus produktus.

Kopē lauksaimniekiem zināmus zīmolus

Jauna tendence, kas aktualizējusies pēdējo gadu laikā – ES dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes arvien biežāk atklāj viltošanas darbības ES teritorijā. Viens no darbības veidiem, kādu izdevies atklāt – jau gandrīz gatavus produktus, kas atgādina lauksaimniecības nozarē zināmus zīmolus, importē konteineros ES teritorijā. Pirms šādi produkti nonāk melnajā tirgū, atliek vien uzlīmēt viltotas etiķetes.

Otra tendence ir nelegālu sastāvdaļu imports, kas paredzētas pesticīdu ražošanai. Šo darbības veidu ir grūti izsekot, jo darbīgās ķīmiskās vielas tiek izmantotas tikai viltojuma ražošanas pēdējā posmā, tajā pašā vietā, kur vilto iepakojumus un etiķetes. Šādus viltojumus praktiski nav iespējams atpazīt ar neapbruņotu aci un bez īpašām zināšanām.

Eiropas Savienībā nelegālo un viltoto augu aizsardzības līdzekļu tirgus veido līdz 14 %, savukārt Latvijā – nedaudz virs 15%, Igaunijā – nedaudz virs 12%. Salīdzinot starp Baltijas valstīm, Lietuvā nelegālais un viltoto pesticīdu apjoms ir augstākais – gandrīz 18%.

 Noziedznieki apiet 10 gadu darbu un investīcijas

Prasības augu aizsardzības līdzekļu reģistrēšanai un laišanai tirgū Eiropas Savienībā ir vienas no visstingrākajām pasaulē. Lai tirgū nonāktu jauna darbīgā viela un produkts, nepieciešama vairāk nekā desmit gadu ilga izpēte, izstrāde, testēšana, licencēšana un vairāk nekā 250 miljoni eiro. Tas garantē, ka Eiropas tirgū nonāk tikai droši un pārbaudīti augu aizsardzības līdzekļi, un atbildīgās iestādes nodrošina augstu standartu piemērošanu pārtikas ražošanā.

Droši vien tieši ilgstošais process un lielās investīcijas, ko iegulda ražotāji, ir kļuvis par kārdinošo kumosu, ko organizētā noziedzība cenšas apiet, uz ātru roku saķīmiķojot un melnajā tirgū piedāvājot savas alternatīvas – pesticīdus, kas apdraud vidi un veselību. Situācijā, kad pasaulē cenas pieaug ne tikai elektrībai un pārtikai, bet arī augu aizsardzības līdzekļiem, nelegālo pesticīdu tirgus pieauguma risks pieaug.

Ja nelegālos un viltotos pesticīdus pārdotu tikai viens uzņēmums, tad tas būtu pasaulē ceturtais lielākais uzņēmums.

Ņemot vērā ES stratēģijas “No lauka līdz galdam” izvirzīto mērķi – samazināt ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus par 50%, un šī brīža ģeopolitiskās situācijas izraisītās sekas, pastāv nopietnas bažas par to, ka, samazinoties legāli pieejamiem augu aizsardzības līdzekļiem, pieaugs risks nelegālo un viltoto pesticīdu izplatīšanai Eiropā, tai skaitā arī Latvijā. Tas vistiešākajā veidā var apdraudēt “No lauka līdz galdam” izvirzītos mērķus.

Vairāk par nozares viedokli skatīt rakstā: Kāds sakars organizētajai noziedzībai ar lauksaimniecību?