Ūdens aizsardzība

Virszemes ūdeņu aizsardzība

Lielākā daļa no tā, ko dara cilvēks, var radīt ūdens piesārņojumu (satiksme, rūpniecība, lauksaimniecība, medicīna, sadzīves atkritumi utt.).

Ūdens piesārņojumu var radīt arī lauksaimniecības aktivitātes no mēslošanas līdzekļiem (galvenokārt slāpekļa un fosfātu) un augu aizsardzības līdzekļiem (AAL) nokļūstot ūdens vidē.

AAL ūdenī var nokļūt augsnes erozijas virszemes noteces, izskalošanās un ūdens novadīšanas caur drenāžu rezultātā. Tie var nokļūt ūdenī arī AAL darba šķidruma gatavošanas un uzpildīšanas laikā, kā arī AAL lietošanas un AAL lietošanas iekārtas jeb smidzinātāja mazgāšanas laikā.

Ir divu veidu piesārņojums: difūzais (jeb izkliedētais) un punktveida piesārņojums.

Difūzais piesārņojums galvenokārt rodas AAL lietošanas laikā uz lauka. Tas ir saistīts ar zudumiem no apstrādājamās teritorijas, kas rodas noteces, izskalošanās un novadīšanas caur drenāžu rezultātā. Difūzos piesārņojuma avotus lielā mērā ietekmē tādi faktori kā lauka topogrāfija, augsne un ekstremāli laikapstākļi tūlīt pēc lauka apstrādāšanas, kā arī pašu AAL fizikāli ķīmiskās īpašības.

Virszemes notece var veidoties, pat ja slīpums ir ļoti neliels, atkarībā no augsnes faktoriem, augsnes apstrādes un laikapstākļiem. AAL nokļūšanu ūdenī var mazināt izveidotas veģetācijas aizsargjoslas laukā vai lauka malās, augsnes apstrāde perpendikulāri lauka slīpumam, konservējošā (minimālā) augsnes apstrāde, augu sekas ievērošanas (izveidošanas) pasākumi, ūdens uzkrāšanas baseini u. tml.

Difūzais piesārņojums var rasties arī no smidzinājuma noneses. Smidzinājuma nonese rodas, kad vējš pa gaisu aiznes sīkos izsmidzinājuma pilienus. Smidzinājuma nonesi var ievērojami samazināt, izmantojot sprauslas, kas veido lielākus pilienus. Citi faktori, kas paralēli pilienu lielumam ietekmē smidzinājuma nonesi, ir stieņa augstums virs apstrādājamās virsmas smidzināšanas laikā, vēja ātrums, braukšanas ātrums, gaisa temperatūra, kā arī optimāli AAL lietošanas iekārtas regulējumi.

Lauka drenāža un novadgrāvji ir riska faktori nosusinātās platībās.

Punktveida piesārņojums ir nozīmīgākais iemesls AAL nokļūšanai virszemes ūdeņos. Tas galvenokārt rodas, veicot darbības ar AAL saimniecības pagalmā, no kurienes vairumā gadījumu tie nokļūst saimniecības vai kanalizācijas notekūdeņos. Lielākie riski rodas no AAL atlikumiem un AAL lietošanas iekārtu mazgāšanas ūdeņiem. Noplūdes riski pastāv arī AAL uzglabāšanas un pārvadāšanas laikā. Piemēram, AAL produktam izbirstot, izlīstot vai pat izšļakstoties nelielam koncentrēta produkta daudzumam, tas nonāk apkārtējā vidē.

Attiecībā uz AAL radīto piesārņojumu virszemes ūdeņos būtu skaidri jānošķir punktveida un izkliedētā (difūzā) piesārņojuma avoti. Katram piesārņojuma avotam ir savi risku mazināšanas pasākumi.

Ir svarīgi, lai risku samazināšanas pasākumi tiktu ievēroti visā AAL lietošanas procesā. Katram AAL lietotājam ir jāapzinās, ka ir nepieciešams veikt visus iespējamos drošības pasākumus, lai samazinātu AAL negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Pareizi izvērtējot iespējamos AAL piesārņojuma veidus un ievērojot labas saimniekošanas prakses principus, darbā ar AAL iespējams gan izvairīties no riskiem, gan laikus tos mazināt.

Informatīvie materiāli galvenokārt apskata problēmas, kas rodas no punktveida piesārņojuma avotiem, un sniedz padomus, kā novērst attiecīgos riska faktorus.

Materiāli ir tapuši ECPA projekta “Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas operatoru apmācības par piesārņojuma novēršanu no punktveida avotiem” (angļu valodā – Train Operators to avoid Pollution from Point Sources; saīsināti TOPPS) ietvaros. TOPPS tiek realizēts vairāk nekā 15 Eiropas valstīs.

Projekta mērķis ir samazināt AAL nokļūšanu ūdenī no punktveida piesārņojuma avotiem. Projekts nosaka augstākus darba kvalitātes standartus un aicina tos ieviest praksē, izmantojot konsultācijas, apmācības un demonstrējumus Eiropas valstīs, to skaitā arī Latvijā.

Kā samazināt AAL nokļūšanu ūdenī no punktveida piesārņojuma avotiem? 

Rokasgrāmata “Labāka saimniekošanas prakse, labāka ūdens aizsardzība”